Četras līdz divpadsmit stundas pēc zobu tīrīšanas uz tiem sāk veidoties aplikums. Ja šie aplikumi ilgstoši netiek notīrīti tie aptuveni 2 nedēļu laikā pamazām pārtop zobakmenī.
Zobakmens ir ciets minerālu nogulsnējums uz zobiem , kas parasti ir gaišāk vai tumšāk brūnā krāsā. Tas sastāv no magnija, kalcija, fosfora, barības vielu atlikumiem un siekalām. Siekalu pastiprināta izdalīšanās, nesabalansēts uzturs un slikta mutes higiēna gan aplikumu gan zobakmens veidošanos. Kā arī tam ilgstoši atrodoties uz zoba tas kļūs izteiktāks un kārtiņa – biezāka.
Zobakmens visvairāk nogulsnējas uz priekšzobiem, apakšzobiem un augšējiem dzerokļiem, jo šajos apvidos atrodas izvadkanāli siekalu dziedzeriem. Vairāk zobakmens būs arī tajā zoba pusē kas ilgstoši tiek mazāk izmantots barības sakošļāšanai.
Cigaretēs esošais nikotīns un daži medikamenti paātrina zobakmens veidošanos. Pašam saviem spēkiem no zobakmens atbrīvoties neizdosies, nepieciešams apmeklēt stomatologu vai higiēnistu kas to veiks ar tam atbilstoši piemērotiem instrumentiem.
Zobakmens izraisītas saslimšanas
Zobakmeņus mēdz iedalīt divos veidos – virs-smaganu un zem-smaganu. Virs-smaganu zobakmens ir redzams uz zobiem, savukārt zem-smaganu atrodas uz zobu saknēm un ir daudz grūtāk likvidējams.
Virs-smaganu zobakmens var izraisīt dažādas smaganu saslimšanas un asiņošanu, kā arī nepatīkamu smaku mutes dobumā. Turklāt zobakmenī esošās baktērijas izdala skābi, kas izraisa zobu pakāpenisku noārdīšanos – kariesu. Ja kariess ilgstoši netiek ārstēts, tas saēd zobu un pa šī atmirušā zoba sakni iekļūst apkārtējo smaganu audos, izraisot periodontīta (reizēm saukts par paradontozi) saslimšanu.
Zem-smaganu zobakmens savukārt atbīda smaganas un piegulošos audus tālāk no zoba, tādējādi izveidojot labvēlīgu vidi dažādu baktēriju attīstībai, tai skaitā paradontozei jeb periodontītam labvēlīgu vidi.
Periodontītam raksturīgas sāpes, kad pieskaras zobam vai uz tā uzkož, kā arī pietūkušas un apsārtušas smaganas ap iekaisušo zobu. Ja saslimšana netiek ārstēta, tā var izplesties tālāk pa smaganu audiem, padarīt zobus kustīgus un veicināt to izkrišanu, jo tiem vairs īsti nav kur turēties.
Periodontītu parasti ārstē ar medikamentiem un zobu kanālu tīrīšanu un dezinficēšanu. Parasti tukšo vietu pēc tam aizpilda ar cementu vai pastu, akūtas nepieciešamības gadījumā iekaisušais zobs var tikt izoperēts.
Zobakmens profilakse
Zobakmens veidošanos var samazināt arī pirofosfātu saturošu zobu pastu lietošana. Tie aptur esošo kalcija un fosfātu nogulsnējumu veidoto kristālu augšanu un neļauj veidoties jauniem. Tomēr tie nevar palīdzēt atbrīvoties no jau esošā zobakmens.
Cieta barība (augļi un dārzeņi, blīva rupjmaize) veicina zobu paštīrīšanos un kopā ar visu zobu vienmērīgu izmantošanu var palīdzēt aizkavēt zobakmens veidošanos.
Tomēr vislabākais veids kā izvairīties no zobakmens veidošanās ir pareiza zobu un mutes dobuma higiēna.
Zobi jātīra vismaz divreiz dienā un to starpas reizi dienā būtu jāizdiego, lai izvairītos no zobakmens priekšgājēja – aplikumu pastiprinātas veidošanās un uzkrāšanās. Svarīgi arī nomainīt zobu birsti ik pēc trīs mēnešiem, lai tajā neuzkrātos pārāk daudz dažādu baktēriju.
